| GUIGNE2, subst. fém. Étymol. et Hist. [1811 « mauvais sort » ds Esn.]; 1866 porter la guigne (Delvau, p. 198). Dér. régr. de guignon*; cf. FEW t. 17, p. 590b. |
| GUIGNE2, subst. fém. Étymol. et Hist. [1811 « mauvais sort » ds Esn.]; 1866 porter la guigne (Delvau, p. 198). Dér. régr. de guignon*; cf. FEW t. 17, p. 590b. |